LV Publikācijas
Maksts iekaisumi
Maksts iekaisumi
Maksts iekaisumus sauc par vaginītiem. Maksts iekaisumus izraisa patogēno mikroorganismu (baktēriju, rauga sēnīšu, vienšūnas parazītu u.c.) savairošanās un kaitīgā iedarbība uz maksts gļotādu. Maksts iekaisumiem raksturīga laktobaktēriju skaita samazināšanās, vai to pilnīga izzušana.
Vaginītus veicinošie faktori var būt dažādi un visbiežāk tos izraisa vairāku faktoru (hormonālās pārmaiņas, antibiotiku lietošana, diabēts, neatbilstoša higiēna, intensīva dzimumdzīve u.c.) kompleksa iedarbība.
Visbiežāk sastopamie maksts iekaisuma veidi ir - bakteriāla vaginoze, vaginālā kandidoze un trihomoniāze.
Vaginālā kandidoze (piena sēne)
Ar vaginālo kandidozi kaut reizi dzīvē saskaras līdz 75% sieviešu. Slimību visbiežāk izraisa Candida albicans sēnītes, kas nelielā daudzumā atrodamas katras sievietes maksts mikroflorā, bet nav kaitīgas, jo pār tām veselas maksts mikrofloras gadījumā dominē laktobaktērijas. Vaginālās kandidozes gadījumā kardināli izmainās maksts ekosistēma - laktobaktēriju skaits samazinās un tās tiek aizstātas ar Candida albicans sēnītēm. Sēnītes strauji vairojas, piestiprinās pie maksts gļotādas un grauj gļotādas šūnas, rodot maksts iekaisumu.
Galvenie vaginālās kandidozes simptomi ir balti biezpienveida izdalījumi, nieze (īpaši naktīs), dedzināšana, apsārtums, sāpes dzimumakta laikā. Sastopoties ar šādiem simptomiem, nekavējoties jāgriežas pie ginekologa, kas veiks izmeklēšanu un nozīmēs atbilstošu terapiju.
Akūtas vaginālās kandidozes terapijai tiek nozīmēti lokāli lietojamie pretsēnīšu līdzekļi – fentikonazols, mikonazols, klotrimazols u.c. Hroniskas un recividējošas vaginālās kandidozes terapijai visbiežāk tiek nozīmēti perorālie pretsēnīšu līdzekļi. Medikamentu nozīmēšanu vienmēr uzticiet ārstam, kas piemēros visatbilstošāko ārstēšanu.
Pēc pretsēnīšu līdzekļiem ieteicams lietot vaginālās kapsulas ar laktobaktērijām, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu normālo maksts mikrofloru un samazinātu slimības recidīvu iespējamību.
Bakteriālā vaginoze
Ar bakteriālo vaginozi kaut reizi dzīvē saskaras līdz 45% sieviešu.Bakteriālās vaginozes gadījumā izmainās maksts ekosistēma - laktobaktēriju skaits sarūk un tās tiek aizstātas ar patogēnajām baktērijām - Gardnerella vaginalis, Mobiluncus, Bacteriocides, Mycoplasma hominalis u.c.Patogēno baktēriju skaits makstī palielinās simtiem reižu un to kaitīgās iedarbības rezultātā rodas iekaisums un maksts pH palielinās virs 4.5.
Galvenie bakteriālās vaginozes simptomi ir izdalījumi no maksts ar zivju smaku, to daudzums palielinās menstruāciju laikā vai pēc dzimumakta. Vaginālie izdalījumi ir šķidri, duļķaini pelēki. Sastopoties ar šādiem simptomiem, nekavējoties jāgriežas pie ginekologa, kas veiks izmeklēšanu un nozīmēs atbilstošu terapiju.
Bakteriālās vaginozes terapijai tiek nozīmēti antibakteriāli līdzekļi – klindamicīns, metronidazols u.c.
Pēc antibakteriālajiem līdzekļiem ieteicams lietot vaginālās kapsulas ar laktobaktērijām, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu normālo maksts mikrofloru un samazinātu slimības recidīvu iespējamību.
Trihomoniāze
Ar trihomoniāzi kaut reizi dzīvē saskaras 5 līdz 33% sieviešu. Trihomoniāze ir seksuāli transmisīva infekcija (inficēšanās notiek seksuālo kontaktu laikā), kuru izraisa vienšūņu parazīts Trichomona vaginalis. Inficēšanās var notikt arī sadzīves kontakta ceļā, jo Trichomona vaginalis saglabā dzīvotspēju mitros izdalījumos, sūkļos, ūdenī. Iespējams inficēties no sadzīves priekšmetiem - kopīgi ar slimu cilvēku lietojot dvieļus u.c. Trichomona vaginalis, nokļūstot maksts gļotādā vai urīnizvadkanālā, sāk strauji vairoties, piestiprinās gļotādai un izraisa iekaisumu. Laktobaktēriju īpatsvars mikroflorā samazinās un maksts pH palielinās virs 4,5.
Slimības pazīmes var parādīties 5 līdz 28 dienu laikā pēc inficēšanās. Galvenie trihomoniāzes simptomi ir zaļgandzelteni vai pelēcīgi putojoši izdalījumi (var būt ar zivju smaku), dzimumorgānu nieze, kairinājuma sajūta, sāpes un/vai dedzināšanas sajūta urinācijas laikā, dažkārt diskomforta (smaguma) sajūta vēdera lejasdaļā. Sastopoties ar šādiem simptomiem, nekavējoties jāgriežas pie ginekologa, kas veiks izmeklēšanu un nozīmēs atbilstošu terapiju.
Trihomoniāzes ārstēšanā tiek lietoti antibakteriāli līdzekļi – metronidazols, tinidazols vai ornidazols. Obligāta ir partneru vienlaicīga ārstēšana.
Pēc antibakteriālajiem līdzekļiem ieteicams lietot vaginālās kapsulas ar laktobaktērijām, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu normālo maksts mikrofloru.